Projekts sākas ar kustību, kas mums visiem ir kopīga – elpošanu. Ieelpas un izelpas process, būdams izpausme mūsu fiziskajiem un mentālajiem stāvokļiem, nepārtraukti mainās un parasti nav apzināts. Taču to var izmantot arī kā portālu, lai kontrolētu tādus psihosomatiskus fenomenus kā stress un trauksmes izjūta. Elpa savieno prātu un ķermeni, jau pirms tūkstoš gadiem teica jogi. Taču šajā eko-kaliptiskajā laikā, kad bailes ir labākais pārdošanas līdzeklis, zinātne mums vēsta par agrākām masveida izzušanām un dzīves cikliem mūsu zemes atmosfērā. Ar zinātnisku prozu, deju un inovatīvām elektroniskām skaņām skatītāji tiek aicināti ienākt lielā uzpūstā plaušā, kur mākslinieki un apmeklētāji kļūst par vienu veselu un var dalīt neredzamo gaisu kā fizisku un tveramu mediju.
“Elpošana ir pirmā un pēdējā lieta, ko jūs darīsiet, jūs šodien elposiet aptuveni 10000 litru gaisa. Bez elpas nav dzīvības.”
Izrādes teksta autore Vibeke Torpa ir uztura psiholoģijas pasniedzēja. Studējusi socioloģiju, angļu valodu un rakstniecību Trumsē. Strādājusi par pasniedzēju Finamrkas Universitātē, projektu vadītāju Trumses Universitātē, zinātņu skolotāju Trumsē. Ir neatkarīga kursu rīkotāja, kultūras darbiniece, rakstniece. Izdevusi grāmatu “Sterk Kost”.
Producentu kompāniju “Haugen Produksjoner” 2003. gadā izveidoja māsas Līva Hanne un Anne Katrīne Haugenas saistībā ar savu pirmo kopīgo projektu “Māsas”. Kopš tā laika abas realizējušas savus projektus, bet vienmēr ciešā savstarpējā sadarbībā. Abas ir studējušas deju Londonas laikmetīgās dejas skolā. 1991.–2009. strādājušas dažādās dejas kompānijās Beļģijā un Nīderlandē. Šobrīd “Haugen Produksjoner” bāzējas Trumsē, Norvēģijā, kur māsas dzīvo.
Līva Hanne Haugena mācījusies Londonā un Amsterdamā. Viņa ilgu laiku strādājusi Beļģijā un Norvēgijā kā dejotāja un performatīvās mākslas praktiķe. Līva sadarbojusies ar citu mākslas nozaru pārstāvjiem, tostarp mūziķi Māri Boini un instalāciju meistaru Lorensu Malstafu. Kā sākuma punktu izmantojot deju, savos izteiksmes līdzekļos viņa iekļauj vokālu, tekstu un performanci. Līva ir viena no dibinātājām mākslinieku grupām “Bains::Connective” (Brisele) un “RadArt – Nettverk for Fri Scenekunst” (Trumse). 2010. gadā studējusi literatūru Trumsē. Līva pasniedz improvizāciju “Peripheral Centre” un mākslas studijā “L Malstaf and LH Haugen”. 2014. gadā tika izdots viņas pirmais albums ar grupu “LIV ut; kemedu”.
Lorenss Malstafs (dzimis Beļģijā) savā radošajā daiļradē darbojas uz robežas starp vizuālo un teātra mākslu. Viņš veido instalācijas un performances, kurās fokusējas uz kustību, sakritībām, kārtību un haosu, kā arī radījis sajūtu telpu sēriju individuāliem apmeklētājiem. Lorenss ieguvis daudzas starptautiskas balvas mākslas un jauno tehnoloģiju jomās, kā arī ir atzīts kā inovatīvs scenogrāfs dejas un teātra pasaulē. Ieguvis “Witteveen + Bos” balvu mākslā un tehnoloģijās (2008, Nīderlande), “Prix Ars Electronica” balvu “Golden Nica” (2009, Austrija), Izcilības balvu 13. Japānas Mediju mākslas festivālā Tokijā (2010). 2011. gadā viņa projekts “Paviljons” izvēlēts flāmu organizācijas “IBBT (iMinds)” programmā “Art&D”, kas aizsāk viņa ciešo sadarbību ar Ģentes Universitātes Multimediju laboratoriju. Nesen ieguvis Norvēģijas teātra balvu “Hedda” par labāko scenogrāfiju.
Mūziķis Pērs Martinsens kopš astoņdesmito gadu beigām izdevis vairāk nekā desmit albumus, daudzus singlus un citus ierakstus. Komponējis filmām, piedalījies daudzos mākslas projektos, sarakstījis zinātniskās fantastikas romānu, kā arī uzstājies Norvēģijas un ārvalstu koncertvietās un festivālos. Sarakstījis scenāriju īsfilmām "Spoku radio mednieks" (2013) un "Monstrs" (2014). 2015. gadā ieguvis “Grammy” balvu par labāko elektroniskās deju mūzikas albumu "Everything is Connected" (izdevējs “Mental Overdrive”).